Domas ir mūsu pasūtījumu forma, emocijas ir mūsu radošā enerģija un griba ir tā, kas šo visu kopumu nosūta uz materializāciju. Ja domājam, ka apkārt ir negodīgi cilvēki – tie ienāks mūsu tuvumā un mēs pat to nepamanīsim. Ja domājam, ka apkārt ir jauki un patīkami cilvēki – arī tie ienāks mūsu tuvākajā pasaulē. Vērosim modri savas domas un neļausim zemapziņai ģenerēt to, kas mums nav vajadzīgs. Starosim un pievilksim tikai to, ko esam patiesi, no sirds gribējuši!
***
Lai ieskatītos sevī – mums ir jābūt gana bezbailīgiem, lai spētu ieraudzīt sevī to tumsu, kurai esam gājuši cauri. Un tikai atzīstot sevī Tumsu – mēs spējam izvēlēties iet uz gaismu. Ja neatzīstam sevī tumsu, caur kuru it visi esam gājuši cauri, tad domājam, ka jau esam tīra gaisma un ka viss, kas ir mūsos, ir gaisma, tomēr tā nebūt nav. Daudz ko esam darījuši aiz atriebības, aiz vēlmes ieriebt, nospiest citus zemāk, lai uz tā rēķina paceltos augstāk, kontrole pār citiem un vēl daudz kas cits ir mūsu pašu pieredze.
***
Jebkura izvēle jādara caur mīlestību, lai šī tēma mums pretī arī dotu tikai mīlestību. Ja spējam pagātnes situācijā ielikt mīlestību, ja pieņemam tajos pagātnes notikumos lēmumus caur mīlestību pret sevi un ar šodienas apziņu – tad šī tēma izmainīsies.
***
Piedodot un atlaižot, mēs kļūstam vieglāki, mēs atbrīvojamies no emocionālām piesaistēm, kuras velk mūs atpakaļ uz pagātni, līdz ar to atbrīvojamies no zemākām vibrācijām, negatīvām emocijām un piesaistēm. Piedodot un atlaižot, mēs spējam iet uz priekšu, kustēties cauri savai dzīvei ar lielāku ātrumu un saņemt lielāku prieku par visu, kas ar mums notiek.
***
Lai pārietu jaunā līmenī, mums ir jāatbrīvojas no visām bailēm, rāmjiem un aizspriedumiem. Kā arī no dualitātes – lietas nav sliktas vai labas – tās ir! Notikumi nav slikti vai labi – tie vienkārši ir. Tieši tāpat kā nazis nav ne labs, ne slikts – taču ar to var radīt visu veidu emocijas – gan patīkamas, gan nepatīkamas. Un tas, kā nazi ņemsim rokā un ko ar to darīsim, ir tikai un vienīgi mūsu pašu atbildība. Padomā par sevi, par to, ko es ar savām domām un darbiem varu mainīt uz labu, nevis skatīties kaimiņam vai draugam uz rokām un nedarīt, ja arī viņi nedara. Būsim kā piemērs citiem un sāksim dzīvot apzināti katru mirkli šajā dzīvē un nebūs jābaidās ne no kā!
***
Kāpēc nav tik viegli kaut ko materializēt? Tāpēc, ka katrai pozitīvajai un vēlamai domai palaižam līdzi veselu gūzmu ar nevēlamām domām! Tādēļ, ka piepildās pilnīgi visas domas, tad tas, ko nodomājam kā vēlamo, apaug ar nevēlamo un materializējas viss kopā.
***
Mūs ierobežo mūsu prāts, kuram ir iestāstīts, ka viss ir ierobežots, jo tad prātu ir vieglāk kontrolēt. Ierobežojumu nav! Mēs varam domāt un ģenerēt, ko vien vēlamies, piepildot to ar bezgalīgu beznosacījumu mīlestību. Kāpēc mīlestību? Tāpēc ka mīlestība ietver sevī visas emocijas un emocijas ir būvmateriāls mūsu realitātei. Domas izveido karkasu un emocijas piepilda to, un impulss ir tas, kas palaiž to uz materializāciju. Mēs varam piepildīt domas ar bailēm, taču tad tās materializēsies tikai kopā ar bailēm un tas jau ir noiets etaps. Bailes nekur neved, tās liek sastingt un trīcēt, taču neko labu tās nerada. Bailes rada bailes. Savukārt mīlestība piepilda mūsu dzīvi ar visu patīkamo, skaisto, gaišo un silto. Un kurš gan grib dzīvot aukstumā un bailēs? Tāpēc ir jācenšas visu, it īpaši pašu nepatīkamāko, piepildīt ar mīlestību, jo mīlestība ir gaisma un gaisma visu izgaismo, tādā veidā transformējot visu to, kas mums ir nepatīkams.
***
Beznosacījumu mīlestība darbojas kā magnēts un velk mūs uz to realitāti, kur šī mīlestība darbojas. Ja sākam ģenerēt beznosacījumu mīlestību katrā dzīves mirklī, mēs paceļamies jaunā līmenī, kur visas domas materializējas daudz ātrāk un viss notiek caur beznosacījumu mīlestības prizmu.
Atmetīsim savas bailes, pieķeršanos varai pār citiem, vēlmi konkurēt un būt labākajiem. Atmetīsim visus vecos stereotipus un uzskatus, atmetīsim veco domāšanu un iesim pretī beznosacījumu mīlestībai, kuru varam saņemt tikai tad, ja paši to izstarojam. Atmetot visu, kas mums traucē, mēs pacelsimies jaunā līmenī, līdzīgi kā gaisa balons, nometot smilšu maisus, paceļas vēl augstāk gaisā.
***
Lai šodien justos pašpietiekami, mums sevi ir jānovērtē ar nulles punkta skatījumu, neņemot vērā ne pagātni, ne nākotni. Ne arī to, cik vareni esam bijuši un cik, iespējams, varam būt. Ne arī to, kas mums ir piederējis un varētu piederēt! Mums ir jānovērtē sevi “šeit un tagad” – ir jānovērtē tas, cik daudz zinām un apzināmies. Pašnovērtējumam jābūt objektīvam, citādi varam sadomāties, ka esam sazin kas. Ja spējam paši sevi novērtēt, nekad netiecamies pēc apkārtējo novērtējuma, kurš mūs var tikai padarīt lepnus un iedomīgus. Apkārtējo novērtējums mums nevar neko dot, jo apkārtējie ietekmē mūsu dzīvi tikai tik daudz, cik mēs to ļaujam un reti šis apkārtējo novērtējums ved uz labu. Neļausimies apkārtējo manipulācijām, jo tās ne pie kā laba neved!
Padomāsim par to, ko mums no dzīves gribas sagaidīt! Padomāsim – ko mums gribētos sasniegt un mums ceļu parādīs intuīcija un sajūtas, kur doties un ko darīt, lai mēs spētu to pievilkt.
***
Mums ir jāsaprot, ka nav labāko, ka nav stiprāko, ka visi ir unikāli un vienlīdz labi un ka ceļš mums ir jāturpina kopā uz beznosacījumu mīlestību. Mums ir jāatmet domas, ka esam cietēji vai varam likt ciest kādam citam! Ir jāatmet domas, ka mums kāds var likt ciest.
Mēs katrs pats esam savas dzīves radītājs un katrs pats izvēlamies, vai gribam ciest, būt par upuri, vai būt savas dzīves radītājs un noteicējs.
***
Mīlestība dzimst mūsos, nevis attiecībās ar kādu. Ja cilvēki mīl sevi un ir harmonijā ar sevi, tad pievelkas attiecīgi harmonisks cilvēks, ar kuru attiecības būs harmoniskas. Ja cilvēki iet uz kompromisiem pretēji savām vēlmēm, tad attīstība apstājas un sākas stagnācija līdz brīdim, kad apspiestā griba ir uzkrājusies tik liela, ka var pat vistuvākajam nodarīt ko ļoti nepatīkamu, jo ilgstoši apspiesta griba nāk ārā kā milzīgs neapzināts naids.
Ja cilvēki ir harmoniski ar sevi, tad attiecībās ir absolūta harmonija un nekad nav jāpiekāpjas otram pret paša gribu, jo abu cilvēku griba neatšķiras. Protams, ka nevienam nevar neko pārmest, jo gadu tūkstošus esam audzināti kā paklausīgi vergi, kuriem jāpakļaujas priekšniekiem, vadoņiem un politiķiem. Tikai apspiežot mūsu gribu, var mūs piespiest darīt to, ko citi grib.
Dzīve nav tikai karjera vai attiecību un ģimenes simulācija. Dzīve ir tam, lai iegūtu pieredzi un savu pieredzi, nevis kāda, kurš grib, lai viņam pakļaujamies.
Mēs apziņā augam un attīstāmies tikai tad, kad dzīvojam savu dzīvi un ja sākam dzīvot kāda cita dzīvi, tad negūstam to pieredzi, kas ļauj mums attīstīties.
***
Nav jēga uz visu skatīties virspusēji un nav jēga pieņemt citu teikto vai rakstīto kā pašsaprotamu. Visam ir daudz dziļāka nozīme – gan tam, ka esam mācīti piekāpties un mēģināt atrast vidusceļu, gan tam, ka mums tiek radīts ienaidnieks. Gan tam, ka esam iemācīti meklēt vainīgos.
Ļoti daudz no tā, kam esam mācīti, ļoti daudz, ko mums ir iemācījuši, ir tam, lai mēs kalpotu citiem.
***
Egoisms ir svarīga lieta – ego ir tas, kas sargā mūs no iznīcības. Ja nebūtu ego, mēs nedomātu par savām vajadzībām, bet kalpotu tikai citiem. Bez egoisma mēs šeit neko nevaram panākt. Ego ir gaismas instruments, taču egocentrisms ir destruktīvs un graujošs. Kad kāds cilvēks iedomājas, ka citi uz šīs planētas, piemēram – cilvēki, dzīvnieki vai daba, ir tieši viņam.
Egoisms ir tad, kad domāju par sevi un tajā nav nekā slikta. Ja nedomātu par sevi, tad izšķīstu gaisā, manis nav. Taču egocentrisms ir tad, kad domāju, ka visi apkārtējie cilvēki vai kaut ģimene, dzīvo tikai priekš manis. Egocentrisms pakļauj citu brīvo gribu, egoisms attīsta mūs pašus.
***
Duālisms neeksistē, tas tiek mākslīgi radīts, lai mēs skatītos uz citu skabargām, nevis uz saviem baļķiem. Ja meklējam vainīgos vai ienaidniekus, tad noteikti vēl neesam gatavi izkāpt no duālisma. Nav nevienā lietā – ne sliktuma, ne labuma. Tas viss vienkārši ir un tas viss ir jāpiedzīvo, lai saprastu, ko pats vēlos. Ja domājam, ka ir slikts un labs, tad nažus kā tādus jāaizliedz ražot un izgatavot, jo ar nazi var arī nogalināt. Ūdens arī ir nāvējošs un ir nogalinājis daudz vairāk kā teroristi.
Nav sliktais un labais – tie ir tikai viena koka divi gali, taču koks ir tikai viens un patiesība ir tikai viena. Viss atkarīgs no tā, cik esam piedzīvojuši un pieredzējuši. Ja esam redzējuši zilonim tikai asti vai snuķi, tad varam domāt, ka tā ir čūska vai kas cits. Tāpat kamēr neredzam visas puses katram notikumam vai lietai, mēs nespējam izprast tā būtību. Nevienai lietai nav tikai melnā puse – visam ir vismaz divi gali un viss ir daudzfunkcionāls.
***
Visa apkārtējā pasaule atspoguļo to, ko esam domājuši un radījuši. Katram no mums kaut kas šajā apkārtējā vidē ir tāds, kas mums nepatīk, kas mūs kaitina un pat ļoti ļoti nepatīk.
Un, lai kā mūsu ego tam negribas ticēt, tāpat viss, kas notiek ap mums, ir mūsu radīts.
Mēs paši esam radījuši visas savas slimības, problēmas, sarežģījumus, traumas un visu citu, kas ar mums notiek. Atbildes un atrisinājumi katrai no situācijām slēpjas mūsos – mūsu zemapziņā un apziņā. Mēs ar šo informāciju saskaramies katru dienu, tikai pie tā esam tā pieraduši, ka nepamanām, ka tām pozitīvajām domām, kuras domājam, palaižam līdzi negatīvās domas un caur to radām savā dzīvē visu, kas mums nepatīk.
***
Ja mums kaut kas nepatīk no tā, kas notiek mūsu dzīvē, tad ir jāieskatās sevī, jo pilnīgi visas tēmas ir mūsos, nevis apkārtējā vidē. Apkārtējā vide tikai atspoguļo mūsu domas un mūsu attieksmi. Ja, piemēram, braucam sabiedriskajā transportā un mums tur kāds nepatīk vai neadekvāti uzvedas, tad viņš tikai atspoguļo to, kas ir mūsos tāds, no kā gribam atbrīvoties. Mēs varam pārmest politiķiem, ka viņi rīkojas tā vai šitā, taču viņi tikai atspoguļo to, kas ir mūsos.
Ja ikdienā vairāk skatīsimies uz sevi, ja sapratīsim, ka tas, ko stāstām citiem, īstenībā ir adresēts mums! Ja apzināsimies, ka katrs dzīvojam savā realitātē, savā pasaulē un ja apzināmies, ka pilnīgi viss ap mums ir mūsu radīts, tad varam to mainīt, taču, ja domājam, ka vainīgi ir visi apkārtējie un mēs jau tie gaišie un svētie, tad nekas nemainīsies līdz brīdim, kad sapratīsim, ka katrs dzīvojam savā realitātē un katram jāstrādā ar tām lietām, kuras mums traucē.
Esat taču noteikti pamanījuši, ka Jums nepatīk kaut kas kādā situācijā un ir sajūta, ka tas nav pareizi un vajadzētu būtu tā, ka tas nepatīk visiem, taču visus apkārtējos šī tēma vispār nesatrauc. Tas tikai skaidri parāda to, ka apkārtējiem ar šo tēmu problēmu nav. Mums visiem pret visu ir jābūt neitrālai attieksmei, jo tikai tad mēs spēsim ģenerēt beznosacījumu mīlestību, kura ir vienīgā, kas paveic brīnumus mūsu realitātē.
Pasaule sākās no mums un mūsos tā ir jāmaina! Liksim mieru apkārtējiem un strādāsim ar sevi, jo tikai sevi mainot, mainīsies atspulgs, kuru redzam apkārtējā pasaulē. Nebaidīsimies ieraudzīt patiesību, jo bez tās mēs vispār neko nevaram izdarīt.
Skatīsimies uz saviem baļķiem, nevis uz citu skabargām!
***
Padomāsim paši, cik lielu daļu no tā visa, kādas darbības veicam vai kādas emocijas paužam, cik lielu daļu no šī visa veicam apzināti?
Cik daudz darbībām pieslēdzam apziņu un procesā ieliekam domu?
Nozīmīgi ir visu darīt apzināti un katru procesu piepildīt ar domu. Piemēram, ēdienu gatavot ar domu, ka tas ir pats labākais, ko organismam šobrīd vajag. Braukt uz darbu ar domu, ka iebraucu jaunā dzīvē, kur valda mīlestība, pārticība un gaisma.
Katrā procesā ieliktā informācija ved mūs uz rezultātu vai mērķi, jo materializēšanas pamatos ir četri soļi – griba, darbība, sajūtas un rezultāts. Ja griba jau ir ielikta procesā un darbība jau tiek veikta, tas nozīmē, ka puse darba jau ir paveikta! Atliek tikai ielikt sajūtas, domu un paļauties, ka rezultāts nāk.
Dienas laikā varam izdarīt tik ļoti daudz savas dzīves un realitātes uzlabošanā un materializēšanā, ka visi procesi piepildās ar mūsu staroto mīlestību pret to, ko vēlamies un darām. Katru darbību var veikt kā rituālu! Dzert tēju vai pastaigāties ar konkrētu domu un rezultātu, uz kādu caur šo darbību dodamies.